Ugunsdzēsības iekārtu jaudas monitoringa sistēma izstrādāta atbilstoši valsts standartam “Ugunsdzēsības iekārtu jaudas uzraudzības sistēma”.Ugunsdzēsības aprīkojuma galvenais barošanas avots un rezerves barošanas avots tiek atklāts reāllaikā, lai noteiktu, vai barošanas iekārtai ir pārspriegums, zemspriegums, pārspriegums, atvērta ķēde, īssavienojums un fāzes defektu trūkums.Iestājoties kļūmei, tas monitorā var ātri parādīt un ierakstīt bojājuma vietu, veidu un laiku, kā arī izdot skaņas un vizuālu trauksmes signālu, tādējādi efektīvi nodrošinot ugunsdzēsības savienojuma sistēmas uzticamību ugunsgrēka izcelšanās gadījumā.Pēdējos gados daudzās liela mēroga vietās, piemēram, komercrezidencēs un izklaides vietās, galvenokārt ēku ugunsdrošības nodrošināšanai ir uzstādītas ugunsdzēsības iekārtu jaudas uzraudzības sistēmas jeb ugunsdzēsības hidrantu sistēmas, putu ugunsdzēšanas sistēmas u.c.Tātad, cik daudz jūs zināt par ugunsdzēsības iekārtu jaudas uzraudzības sistēmu?Sekojošais Xiaobian iepazīstinās ar ugunsdzēsības iekārtu jaudas uzraudzības sistēmas galvenajām funkcijām, uzstādīšanas prasībām, būvniecības tehnoloģiju un izplatītākajiem defektiem.
Ugunsdzēsības iekārtu jaudas uzraudzības sistēmas galvenās funkcijas
1. Reāllaika uzraudzība: katra uzraudzītā parametra vērtība ir ķīniešu valodā, un dažādas datu vērtības tiek parādītas reāllaikā pa nodalījumiem;
2. Vēstures ieraksts: saglabā un izdrukā visu trauksmes un kļūdu informāciju, un to var pieprasīt manuāli;
3. Uzraudzība un trauksmes signāls: parādiet bojājuma punktu ķīniešu valodā un vienlaikus izsūtiet skaņas un gaismas trauksmes signālus;
4. Bojājuma piedāvājums: programmas kļūme, sakaru līnijas īssavienojums, iekārtas īssavienojums, zemējuma defekts, UPS brīdinājums, galvenā barošanas avota zemsprieguma vai strāvas padeves pārtraukums, bojājuma signāli un cēloņi tiek parādīti trauksmes laika secībā;
5. Centralizēta barošana: Nodrošiniet DC24V spriegumu lauka sensoriem, lai nodrošinātu stabilu un uzticamu sistēmas darbību;
6. Sistēmas savienošana: nodrošina ārējos savienojuma signālus;
7. Sistēmas arhitektūra: kopā ar resursdatoru, reģionālajiem paplašinājumiem, sensoriem utt., un elastīgi veido īpaši lielu uzraudzības tīklu.
Ugunsdzēsības iekārtu jaudas uzraudzības sistēmas uzstādīšanas prasības
1. Monitora uzstādīšanai jāatbilst attiecīgo specifikāciju prasībām.
2. Ir stingri aizliegts izmantot strāvas kontaktdakšu monitora galvenajai strāvas pievadlīnijai, un tai jābūt tieši savienotai ar ugunsdzēsības barošanas avotu;galvenajam barošanas blokam jābūt acīmredzamām pastāvīgām zīmēm.
3. Termināli ar dažādiem sprieguma līmeņiem, dažādām strāvas kategorijām un dažādām funkcijām monitora iekšienē ir jāatdala un skaidri jāmarķē.
4. Sensoram un tukšajam strāvas vadītājam jānodrošina drošs attālums, un sensoram ar spilgtu metālu jābūt droši iezemētam.
5. Sensori tajā pašā zonā ir jāuzstāda centrāli sensoru kārbā, jānovieto netālu no sadales kārbas un jārezervē savienojuma spailēm ar sadales kārbu.
6. Sensoram (vai metāla kārbai) jābūt neatkarīgi atbalstītam vai fiksētam, stingri uzstādītam un jāveic pasākumi mitruma un korozijas novēršanai.
7. Sensora izejas ķēdes savienojuma vadā jāizmanto vītā pāra vara serdeņa vads ar šķērsgriezuma laukumu ne mazāku par 1,0 m2, un jāatstāj atstarpe, kas nav mazāka par 150 mm, un tā gali jābūt skaidri marķētam.
8. Ja nav atsevišķa uzstādīšanas nosacījuma, sensoru var uzstādīt arī sadales kārbā, taču tas nevar ietekmēt barošanas avota galveno ķēdi.Ir jāievēro noteikts attālums, cik vien iespējams, un jābūt skaidrām zīmēm.
9. Sensora uzstādīšana nedrīkst sabojāt uzraugāmās līnijas integritāti un palielināt līnijas kontaktus.
Ugunsdzēsības iekārtu jaudas uzraudzības sistēmas būvniecības tehnoloģija
1. Procesa plūsma
Sagatavošanās pirms būvniecības→ Cauruļvadi un elektroinstalācija→ Monitora uzstādīšana→ Sensoru uzstādīšana→ Sistēmas zemējums→ Nodošana ekspluatācijā→ Sistēmas apmācība un piegāde
2. Sagatavošanas darbi pirms būvniecības
1. Sistēmas izbūve jāuzņemas būvvienībai ar atbilstošu kvalifikācijas līmeni.
2. Sistēmas uzstādīšana jāveic profesionāļiem.
3. Sistēmas izbūve veicama saskaņā ar apstiprinātajiem inženierprojekta dokumentiem un būvniecības tehniskajiem plāniem, un nav patvaļīgi grozāma.Ja patiešām ir nepieciešams mainīt projektu, sākotnējā projektēšanas vienība ir atbildīga par izmaiņām, un to izskata rasējumu pārbaudes organizācija.
4. Sistēmas konstrukciju sagatavo atbilstoši projektēšanas prasībām un saskaņo uzraudzības struktūrvienībā.Būvlaukumā ir nepieciešami būvniecības tehniskie standarti, pārdomāta būvniecības kvalitātes vadības sistēma un projekta kvalitātes pārbaudes sistēma.Un jāaizpilda būvlaukuma kvalitātes vadības pārbaudes protokoli saskaņā ar B pielikuma prasībām.
5. Pirms sistēmas izveides ir jāievēro šādi nosacījumi:
(1) Projektēšanas vienība precizē atbilstošās tehniskās prasības būvniecības, būvniecības un uzraudzības vienībām;
(2) Ir jābūt pieejamai sistēmas shēmai, iekārtu izvietojuma plānam, elektroinstalācijas shēmai, uzstādīšanas shēmai un nepieciešamajiem tehniskajiem dokumentiem;
(3) Sistēmas aprīkojums, materiāli un piederumi ir pabeigti un var nodrošināt normālu konstrukciju;
(4) Būvlaukumā un būvē izmantotajam ūdenim, elektrībai un gāzei jāatbilst parastajām būvniecības prasībām.
6. Sistēmas uzstādīšana ir pakļauta būvniecības procesa kvalitātes kontrolei saskaņā ar šādiem noteikumiem:
(1) Katra procesa kvalitātes kontrole jāveic saskaņā ar būvniecības tehniskajiem standartiem.Pēc katra procesa pabeigšanas tas ir jāpārbauda, un nākamo procesu var ievadīt tikai pēc pārbaudes nokārtošanas;
(2) Veicot nodošanu starp attiecīgajiem profesionālajiem darba veidiem, veic pārbaudi, un nākamo procesu var ievadīt tikai pēc vadošā inženiera vīzas saņemšanas;
(3) Būvniecības procesā būvvienība veic attiecīgus ierakstus, piemēram, slēpto darbu pieņemšanu, izolācijas pretestības un zemējuma pretestības pārbaudi, sistēmas atkļūdošanu un konstrukcijas izmaiņas;
(4) Pēc sistēmas izbūves procesa pabeigšanas būvētājs pārbauda un akceptē sistēmas uzstādīšanas kvalitāti;
(5) Pēc sistēmas uzstādīšanas pabeigšanas būvvienība to atkļūdo atbilstoši noteikumiem;
(6) Būvniecības procesa kvalitātes pārbaude un pieņemšana jāveic būvinženierim un būvvienības personālam;
(7) Būvniecības kvalitātes pārbaudi un pieņemšanu aizpilda atbilstoši C pielikuma prasībām.
7. Ēkas īpašuma tiesību īpašnieks izveido un saglabā sistēmā katra sensora uzstādīšanas un pārbaudes protokolus.
3. Iekārtu un materiālu pārbaude uz vietas
1. Pirms sistēmas uzbūvēšanas iekārtas, materiāli un piederumi tiek pārbaudīti uz vietas.Par būvlaukuma pieņemšanu ir jābūt rakstiskam protokolam un dalībnieku parakstam, un to paraksta un apstiprina uzraugošais inženieris vai būvvienība;izmantot.
2. Kad aprīkojums, materiāli un piederumi nonāk būvlaukumā, jābūt tādiem dokumentiem kā kontrolsaraksts, instrukciju rokasgrāmata, kvalitātes sertifikācijas dokumenti un valsts juridiskās kvalitātes pārbaudes aģentūras pārbaudes ziņojums.Obligātās sertifikācijas (akreditācijas) produktiem sistēmā jābūt arī sertifikācijas (akreditācijas) sertifikātiem un sertifikācijas (akreditācijas) zīmēm.
3. Sistēmas galvenajam aprīkojumam jābūt produktiem, kas ir izturējuši valsts sertifikāciju (apstiprinājumu).Produkta nosaukumam, modelim un specifikācijai jāatbilst dizaina prasībām un standarta noteikumiem.
4. Produkta nosaukumam, modelim un nevalstiskās obligātās sertifikācijas (apstiprinājuma) specifikācijai sistēmā jāatbilst pārbaudes ziņojumam.
5. Uz sistēmas aprīkojuma un piederumu virsmas nedrīkst būt acīmredzami skrāpējumi, urbumi un citi mehāniski bojājumi, un stiprinājuma daļas nedrīkst būt vaļīgas.
6. Sistēmas aprīkojuma un piederumu specifikācijām un modeļiem jāatbilst konstrukcijas prasībām.
Ceturtkārt, elektroinstalācija
1. Sistēmas elektroinstalācijai jāatbilst spēkā esošā valsts standarta “Ēkas elektroinstalācijas būvniecības kvalitātes akceptēšanas kodekss” GB50303 prasībām.
2. Vītņu ievilkšana caurulē vai kanālā jāveic pēc ēkas apmešanas un grunts darbu pabeigšanas.Pirms vītņu iegriešanas caurulē vai kanālā ir jānoņem uzkrātais ūdens un sīkumi.
3. Sistēma jāpievieno atsevišķi.Dažādu sprieguma līmeņu un dažādu strāvas kategoriju līnijas sistēmā nedrīkst novietot vienā caurulē vai tajā pašā vadu teknes spraugā.
4. Kad vadi atrodas caurulē vai kanālā, nedrīkst būt savienojumi vai saliekumi.Vada savienotājam jābūt pielodētam sadales kārbā vai savienotam ar spaili.
5. Putekļainās vai mitrās vietās novietoto cauruļvadu sprauslas un cauruļu savienojumi ir jānoblīvē.
6. Kad cauruļvads pārsniedz šādus garumus, vietā, kur ir ērts savienojums, jāuzstāda sadales kārba:
(1) Ja caurules garums pārsniedz 30 m bez lieces;
(2) Ja caurules garums pārsniedz 20 m, ir viens līkums;
(3) Ja caurules garums pārsniedz 10 m, ir 2 līkumi;
(4) Ja caurules garums pārsniedz 8 m, ir 3 līkumi.
7. Kad caurule ir ievietota kastē, kastes ārējai pusei jābūt pārklātai ar pretuzgriezni, bet iekšējai pusei jābūt aprīkotai ar aizsargu.Ieklājot griestos, kastes iekšējās un ārējās puses jāpārklāj ar kontruzgriezni.
8. Ieguldot griestos dažādus cauruļvadus un stiepļu rievas, to pacelšanai vai nostiprināšanai ar balstu vēlams izmantot atsevišķu armatūru.Pacelšanas kanāla izlices diametrs nedrīkst būt mazāks par 6 mm.
9. Pacelšanas punkti vai atbalsta punkti ir jāiestata ar intervālu no 1,0 m līdz 1,5 m taisnā kanāla daļā, un pacelšanas punkti vai atbalsta punkti ir jānosaka arī šādās pozīcijās:
(1) kanāla savienojuma vietā;
(2) 0,2 m attālumā no sadales kārbas;
(3) Vada rievas virziens ir mainīts vai stūrī.
10. Vadu slota saskarnei jābūt taisnai un cieši, un slota vākam jābūt pilnīgam, plakanam un bez izliektiem stūriem.Uzstādot blakus, slota vākam jābūt viegli atveramam.
11. Cauruļvadam ejot cauri ēkas deformācijas šuvēm (ieskaitot nosēšanās šuves, izplešanās šuves, seismiskās šuves u.c.), jāveic kompensācijas pasākumi un abās deformācijas šuvju pusēs jānostiprina vadītāji ar atbilstošām robežām. .
12. Pēc sistēmas vadu ievilkšanas katras cilpas vadu izolācijas pretestība jāmēra ar 500V megohmetru, un izolācijas pretestība pret zemi nedrīkst būt mazāka par 20MΩ.
13. Vadiem vienā un tajā pašā projektā ir jāatšķiras ar dažādām krāsām atbilstoši dažādiem lietojumiem, un viena un tā paša lietojuma vadu krāsām jābūt vienādām.Strāvas vada pozitīvajam polam jābūt sarkanam, bet negatīvajam – zilam vai melnam.
Pieci, monitora uzstādīšana
1. Kad monitors ir uzstādīts pie sienas, apakšējās malas augstumam no zemes (grīdas) virsmas jābūt 1,3 m ~ 1,5 m, sānu attālumam pie durvju ass nedrīkst būt mazāks par 0,5 m no sienas, un priekšējais darbības attālums nedrīkst būt mazāks par 1,2 m;
2. Uzstādot uz zemes, apakšējai malai jābūt 0.1m-0.2m augstākai par zemes (grīdas) virsmu.un atbilst šādām prasībām:
(1) Darbības attālums aprīkojuma paneļa priekšā: tas nedrīkst būt mazāks par 1,5 m, ja tas ir izvietots vienā rindā;tas nedrīkst būt mazāks par 2m, ja tas ir izvietots dubultā rindā;
(2) Tajā pusē, kur bieži strādā dežurējošais personāls, attālums no aprīkojuma paneļa līdz sienai nedrīkst būt mazāks par 3 m;
(3) apkopes attālums aiz aprīkojuma paneļa nedrīkst būt mazāks par 1 m;
(4) Ja aprīkojuma paneļa izvietojuma garums ir lielāks par 4 m, abos galos jāiestata kanāls, kura platums nav mazāks par 1 m.
3. Monitoram jābūt stingri uzstādītam, un tas nedrīkst būt sasvērts.Uzstādot uz vieglām sienām, jāveic pastiprināšanas pasākumi.
4. Monitorā ievietotajiem kabeļiem vai vadiem jāatbilst šādām prasībām:
(1) Elektroinstalācijai jābūt kārtīgai, jāizvairās no krustošanās un jābūt stingri nostiprinātai;
(2) Kabeļa serdes vads un vada gals ir jāmarķē ar sērijas numuru, kam jāatbilst zīmējumam, un raksts ir skaidrs un nav viegli izbalējis;
(3) Katrai spaiļu plates (vai rindas) spailei vadu skaits nedrīkst pārsniegt 2;
(4) Kabeļa serdeņa un stieples atstarpei jābūt mazākai par 200 mm;
(5) Vadi jāsasien saišķos;
(6) Pēc tam, kad svina vads ir izvadīts caur cauruli, tas ir jānobloķē pie ieplūdes caurules.
5. Ir stingri aizliegts izmantot strāvas kontaktdakšu monitora galvenajai strāvas pievadlīnijai, un tai jābūt tieši savienotai ar ugunsdzēsības barošanas avotu;galvenajam barošanas avotam jābūt acīmredzamai pastāvīgai atzīmei.
6. Monitora zemējuma (PE) vadam jābūt stingram un ar nepārprotamām pastāvīgām pazīmēm.
7. Termināli ar dažādiem sprieguma līmeņiem, dažādām strāvas kategorijām un dažādām funkcijām monitorā ir jāatdala un jāmarķē ar acīmredzamām zīmēm.
6. Sensora uzstādīšana
1. Uzstādot sensoru, pilnībā jāņem vērā barošanas avota režīms un barošanas avota sprieguma līmenis.
2. Sensoram un tukšajam strāvas vadītājam jānodrošina drošs attālums, un sensoram ar metāla korpusu jābūt droši iezemētam.
3. Aizliegts uzstādīt sensoru bez strāvas padeves atslēgšanas.
4. Sensori tajā pašā zonā ir jāuzstāda centrāli sensoru kārbā, jānovieto netālu no sadales kārbas un jārezervē savienojuma spailēm ar sadales kārbu.
5. Sensoram (vai metāla kārbai) jābūt neatkarīgi atbalstītam vai nostiprinātam, stingri uzstādītam un jāveic pasākumi mitruma un korozijas novēršanai.
6. Sensora izejas ķēdes savienojuma vadam jāizmanto vītā pāra vara serdeņa vads ar šķērsgriezuma laukumu, kas nav mazāks par 1,0 mm².Un jāatstāj rezerve, kas nav mazāka par 150 mm, galam jābūt skaidri marķētam.
7. Ja nav atsevišķu uzstādīšanas nosacījumu, sensoru var uzstādīt arī sadales kārbā, taču tas nevar ietekmēt barošanas avota galveno ķēdi.Ir jāievēro noteikts attālums, cik vien iespējams, un jābūt skaidrām zīmēm.
8. Sensora uzstādīšana nedrīkst sabojāt uzraugāmās līnijas integritāti un palielināt līnijas kontaktus.
9. Maiņstrāvas transformatora izmērs un elektroinstalācijas shēma
7. Sistēmas zemējums
1. Ugunsdzēsības elektroiekārtas ar maiņstrāvas un līdzstrāvas barošanas avotu virs 36V metāla apvalkam jābūt zemējuma aizsardzībai, un tā zemējuma vadam jābūt savienotam ar elektriskās aizsardzības zemējuma stumbru (PE).
2. Pēc zemējuma ierīces uzbūves pabeigšanas mēra un reģistrē zemējuma pretestību pēc vajadzības.
Astoņi, ugunsdzēsības iekārtu jaudas uzraudzības sistēmas piemērs diagramma
Biežākie ugunsdzēsības iekārtu jaudas uzraudzības sistēmas defekti
1. Uzņēmēja daļa
(1) Bojājuma veids: galvenais strāvas padeves pārtraukums
problēmas cēlonis:
a.Galvenais elektriskais drošinātājs ir bojāts;
b.Galvenais strāvas slēdzis ir izslēgts, kad darbojas resursdators.
Pieeja:
a.Pārbaudiet, vai līnijā nav īssavienojuma, un nomainiet drošinātāju ar atbilstošiem parametriem.
b.Ieslēdziet saimniekdatora galveno strāvas slēdzi.
(2) Bojājuma veids: rezerves strāvas padeves pārtraukums
problēmas cēlonis:
a.Rezerves strāvas drošinātājs ir bojāts;
b.Rezerves strāvas slēdzis nav ieslēgts;
c.Slikts rezerves akumulatora savienojums;
d.Akumulators ir bojāts vai rezerves strāvas pārveidošanas shēmas plate ir bojāta.
Pieeja:
a.Nomainiet rezerves strāvas drošinātāju;
b.Ieslēdziet rezerves strāvas slēdzi;
c.Atkārtoti stabilizējiet akumulatora vadu un pievienojiet to;
d.Izmantojiet multimetru, lai pārbaudītu, vai rezerves akumulatora pozitīvajā un negatīvajā spailē ir spriegums, un veiciet uzlādi vai akumulatora nomaiņu atbilstoši sprieguma indikācijai.
(3) Kļūdas veids: nevar palaist
problēmas cēlonis:
a.Strāvas padeve nav pievienota vai strāvas slēdzis nav ieslēgts
b.Drošinātājs ir bojāts
c.Strāvas pārveidošanas plate ir bojāta
Pieeja:
a.Izmantojiet multimetru, lai pārbaudītu, vai barošanas avota spaile ir sprieguma ievade, ja nē, ieslēdziet atbilstošās sadales kārbas slēdzi.Pēc tā ieslēgšanas pārbaudiet, vai spriegums atbilst resursdatora sprieguma darba vērtībai, un pēc tam ieslēdziet to pēc tam, kad esat pārliecināts, ka tas ir pareizs.
b.Pārbaudiet, vai strāvas padeves līnijā nav īssavienojuma.Pēc līnijas bojājuma pārbaudes nomainiet drošinātāju ar atbilstošiem parametriem.
C. Izvelciet barošanas plates izejas spaili, pārbaudiet, vai pie ieejas spailes ir ieejas spriegums un vai drošinātājs nav bojāts.Ja nē, nomainiet strāvas pārveidošanas plati.
Izsūtīšanas laiks: 2022. gada 26. novembris